Pavasarī , kad mācību gads tuvojas noslēgumam, otrās klases “Skolas somas” ietvaros devās ekskursijā uz Tērveti. Tērvetes dabas parks atzīts par izcilāko Eiropas tūristu galamērķi Latvijā. Tur mēs devāmies apskatīt Pasaku mežu, kur tika apbrīnotas milzīgās sēnes, Rūķīšu mežu un lielo Atrakcijas laukumu. Parkā sastapām daudz koka skulptūrās atveidotu pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņu – Sprīdīti, Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi. Meža varenību apskatīt varēja koka skatu tornī. Staigājot par šīm takām, varēja izbaudīt gleznaino dabu, bagāto kultūras vēsturi un senos pieminekļus, kā arī klausīties putnu dziesmās. Bagāta ir parka putnu fauna. Mežā ir ierīkota putnu dzīves izziņu taka. Nogājām ar kājām 7,5 km līdz nonācām Atrakciju laukumā. Kad bijām izbaudījuši priekus laukumā, atpakaļ uz autobusu devāmies ar Pasaku bānīti dziesmas dziedot.
Pavasarī “Skolas somas” ietvaros 2. klase devās uz Rīgas motormuzeju. Rīgas motormuzejs ir lielākais seno spēkratu muzejs Baltijas valstīs. Muzejs dibināts 1989. gadā pēc Latvijas Antīko automobīļu kluba iniciatīvas. Muzeja ekspozīcija veidota kā aizraujošs un interaktīvs stāsts par unikāliem spēkratiem, ievērojamām personībām un nozīmīgākajiem notikumiem auto un cilvēces vēsturē. Ekspozīcijas izvietotas trīs stāvos, tajā aplūkojami vairāk nekā 100 unikālu automobīļu, motociklu un velosipēdu. Muzejā ir gan informatīvie ekrāni, gan grozāmie mehānismi, interaktīvais kino un pat telefona būdiņa, kura stāsta padomju laika anekdotes. Visvairāk skolēni novērtēja iespēju līdzdarboties, izmēģinot dažādi darbināmus stendus, lai praktiskā veidā izzinātu auto vēsturi. Skolēnu iecienītākās vietas ekspozīcijā bija REF busiņa apzīmēšana, tikpat interesanti likās bērnu atpūtas stūrītis ar rūcošo auto, kā arī uz muzeja terases ierīkotais interaktīvais spēļu laukums. Skolēniem bija iespēja pašiem izbraukt Biķernieku trasi simulātorā, gan interaktīvajos ekrānos uzzināt visu par apkārtesošajiem spēkratiem, gan protams, izsekot auto attīstībai un vēsturei. Skolēnu ierosinājumi pēc muzeja apmeklēšanas: Caurspīdīgie mehānismi ir ļoti interesanti un tādus varētu veidot daudz vairāk, par visu auto darbības ciklu, no starta līdz bremzēm. Izgatavot vienu antīku auto “butaforiju”, kurā drīkstētu iekāpt un visus kloķus aptaustīt.
Ekskursijas mērķis bija iepazīstināt bērnus ar foto stāsta veidošanas principiem, kā arī radoši, izmantojot dotos materiālus, veidot savu, individuālu foto stāstu.
Noklausoties lektores sagatavoto ievada daļu, skolēni
uzzināja informāciju par slavenākajiem
foto māksliniekiem, kā arī foto mākslas pamatprincipiem. Tika apgūtas prasmes veidot savu foto stāstu, iesienot grāmatiņas vai
strādājot uz planšetēm.
Pasākums bija ļoti aizraujošs. Bērni meklēja sev
nepieciešamās fotogrāfijas, līmēja, krāsoja, aprakstīja izvēlētās fotogrāfijas un izveidoja savus
foto stāstus. Tēmas bija gana interesantas. 31.05., liecību izsniegšanas dienā,
bērni klasē prezentēja savus foto stāstus.
Pasākums bija ļoti radošs, pārdomāts un skolēniem saistošs.
Pašās mācību gada beigās – 2019. gada
24. maijā – 5.a un 5. b klases skolēni apmeklēja muzeju “Dauderi”, kam īpaša,
savdabīga vieta Latvijas kultūrā un Sarkandaugavas kultūrainavā.
Skolēniem bija iespēja iepazīt muzeja
ēku, kura no 1937. līdz 1940. gadam Latvijas Valsts un Ministru prezidentam
Kārlim Ulmanim kalpoja kā vasaras rezidence. Muzejā varēja aplūkot latviešu
kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa trimdā vākto kolekciju
Latvijas sabiedrībai. Šajā kolekcijā, iespējams, pats vērtīgākais kultūras
eksponāts ir Vilhelma Purvīša gleznas “Pavasara ainava” oriģināls.
Ekskursijas turpinājumā skolēni
piedalījās interaktīvā spēlē “Apslēpto dārgumu meklēšana” muzeja pagalmā.
Lūk, dažu skolēni viedoklis par
kultūras muzeja “Dauderi” apmeklējumu:
“Man ļoti patika greznie muzeja
griesti, jo tie bija apzeltīti, dažādiem rotājumiem un dažādās krāsās. Patika
arī Gaida Graudiņa kolekcija, it īpaši V. Purvīša glezna, jo tajā bija attēlota
Latvijas daba, un tautiskā josta, jo tajā bija ieausti dažādi raksti. Tāpat
interesants bija kamīns “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, jo tas bija ļoti
grezns.” (Anda)
“Es visvairāk atceros Kārļa Ulmaņa
vaska figūru, kura izskatījās tik īsta, un viņa darbistabu. Tur bija liels koka
galds un sarkankoka krēsls.” (Alens)
“Man “Dauderos” īpašas likās telpas,
jo tur daudz kas bija saglabājies no senākiem laikiem, piemēram, grīdas
parkets, griestu zīmējumi, dažas mēbeles, piemēram, sekretērs. Man bija
interesanti ieraudzīt arī pagājušā gadsimta virtuvi.” (Agnete)
“Man palikusi atmiņā arī virtuve, jo
tajā bija daudzi priekšmeti, ko mūsdienās nelieto, piemēram, mušu ķērājs.”
(Annija)
“Man patika dārzs, kas bija apkārt
ēkai, jo tas bija rūpīgi kopts, tāpēc skaists.” (Elīna)
“Visvairāk patika apslēpto dārgumu
medības, kad bija jāmeklē norādes, kur kas atradās. Tā labi varēja iepazīt
“Dauderu” dārzu un vajadzēja sadarboties.” (Beāte; Ralfs)
Kopumā skolēni varēja aplūkot
latvisko kultūras mantojumu, kā arī piedalīties kopīgā interaktīvā spēlē, kur
nepieciešama sadarbības prasme.
Kad ceriņziedu smarža skolas pagalmā ikvienu saldi reibina, mūsu skolā devītajiem un divpadsmitajiem atskan pēdējais zvans. Liekas, ka ceriņi izšūpo viņu priekus un bēdas, kas bijuši šo mācību gadu laikā. Vēl mirkli gribas pakavēties bērnībā. Tikai mirkli, lai pēc tam dotos jau tālāk… Divpadsmitos zvans nekad vairs nesauks uz stundu mūsu skolā. Devītajiem tas ir kā solis pirms… un apziņa, ka nekad vairs nesēdēs pamatskolas solā.
Ceļa vārdi no direktores Inetas Kareļinas, no 12. klases audzinātājas Vinetas Vismanes, no pirmklasniekiem, no astotajām, desmitajām un vienpadsmitajām klasēm…
Ceriņi turpina ziedēt… (Mēs kādreiz pirms eksāmeniem meklējām pieclapu ziediņu – veiksmei…) Veiksmi arī jums eksāmenos!
