Ieteikumi skolēniem attālināto mācību laikā

RŪPĪGI UN ATBILDĪGI ORGANIZĒ
SAVU MĀCĪBU PROCESU UN NEPIECIEŠAMO ATPŪTU:

  • 1) ievēro dienas režīmu, ceļoties no rītiem ierastajā laikā; no rīta pirms mācībām ieturot brokastis, vēlāk  pusdienas un ievērojot atpūtas pauzes starp mācību stundām;
  • 2) katru dienu seko savas klases stundu plānam un uzdevumiem e-klasē;
  • 3) turi kārtībā savu rakstāmgaldu, raugies lai Tava mācīšanās vieta būtu labi apgaismota un ērta un uz tās atrastos tikai rakstāmpiederumi, mācību līdzekļi un mācīšanās procesam nepieciešamās viedierīces;
  • 4) iesaisties mācību procesā visās mācību stundās (priekšmetos), kas notiek tiešsaistē, rūpējies, lai tiešsaistē tu esi gan redzams, gan dzirdams;
  • 5) plāno laiku atpūtas pauzēm starp mācību stundām, atpūtas pauzēs atpūtini acis un izkusties;
  • 5) izpildi visus uzdotos uzdevumus un elektroniski iesniedz tos priekšmetu skolotājiem noteiktajos termiņos;
  • 6) regulāri informē priekšmetu skolotājus un klases audzinātāju par savām grūtībām vai sarežģījumiem, ja tev tādi radušies mācīšanās procesā;
  • 7) atceries, ka skolēniem ir paredzētas arī attālinātas konsultācijas ar skolotājiem – skolotāju konsultāciju laikos, ja nepieciešams – sazinies iepriekš ar priekšmetu skolotājiem un piesakies konsultācijām;
  • 8) par savām izjūtām, (dažāda veida) grūtībām vai problēmām dalies ar saviem vecākiem! Brīvajā laikā sazinies arī ar draugiem – tu neesi viens;
  • 9) pēc iespējas dienas otrajā pusē atvēli kādu laiku pastaigām vai aktīvām fiziskām nodarbībām svaigā gaisā;
  • 10) maksimāli ierobežo laiku pie datora vai telefona citām vajadzībām (sērfošana internetā, datorspēles), jo tās rada pieradumu un atkarību;
  • 11) dodies savlaicīgi gulēt (vēlākais 22.30), jo tev ir nepieciešams pietiekami ilgs un veselīgs miegs atpūtai un organisma attīstībai;
  • 12) ja tu vismaz 2 nedēļas katru dienu jūties nomākts un grūtsirdīgs, kā arī tev gribas raudāt bez jebkāda iemesla un šīs sajūtas nepāriet, sazinies e-klasē, uzrakstot ziņu savas skolas psiholoģei Ievai Lapiņai un mēs norunāsim iespēju sakontaktēties un rast kādu risinājumu.

Sagatavoja: skolas psiholoģe Ieva Lapiņa

04.12.2020.

Apkopoti VI pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti

Izlabojot 2457 pārbaudei pieņemtos darbus, kļuvis zināms, ka VI pasaules diktātu latviešu valodā, kas 2020. gada 7. novembrī plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un pasaulē norisinājās tiešsaistē vietnē “raksti.org”, teicami uzrakstījuši 17 dalībnieki.

No 17 teicami uzrakstītajiem darbiem četri bija bez kļūdām, bet 13 – ar vienu kļūdu. Šogad 16 labākie darbi rakstīti Latvijā (septiņi Rīgā, pa vienam Rencēnos, Līgatnē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Bauskā, Mārupē un Pārgaujas novadā), bet viens – Luksemburgā. Jāatzīmē, ka vienus no labākajiem darbiem uzrakstījušas trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kā arī divas sešdesmitgadnieces.

Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 13 (četras ortogrāfijas un deviņas interpunkcijas). Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 139, savukārt daļa diktātu netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.

No pārbaudei pieņemtajiem darbiem 249 bija 2-5 kļūdas, 805 bija 6-10 kļūdas, 1050 bija 11-20 kļūdas, 237 bija 21-30 kļūdas, 47 bija 31-40 kļūdas, 28 bija 41-50 kļūdas, 24 bija 51 un vairāk kļūdas.

Jāatzīmē, ka šogad ir palielinājusies diktātu rakstošo vīriešu aktivitāte (17%), tomēr sievietes joprojām bijušas krietni čaklākas rakstītājas (83%). Tāpat zināms, ka jaunākajiem dalībniekiem, kuri diktātu rakstīja Baložos un Jūrmalā, ir tikai deviņi gadi, savukārt vecākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja Pelču pagastā, – 89 gadi. Teju nemainīgs ir dalībnieku vidējais vecums, proti, 36 gadi.

Vairākums (96,7%) diktāta dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 2,6% – krievu, pārējie 0,7% – lietuviešu, poļu, vācu un citu valodu. Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt iegūto izglītības līmeni, taču 47 doktori, 829 maģistri un 698 bakalauri ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījuši arī 393 vidējo izglītību un 392 pamatizglītību ieguvušie.

Atgādinām, ka interesenti šoreiz diktātu varēja rakstīt tiešsaistē vietnē “raksti.org”, skatoties tiešraidi no Gaismas pils vai klausoties Latvijas Radio 1 raidījumu “Kultūras Rondo”. Kopumā tika saņemti darbi no 34 pasaules valstīm. Dalībnieku vairākums bija no Latvijas (2481), pārējie bija no Vācijas (37), Lielbritānijas (32), Beļģijas (15), Nīderlandes (14), Luksemburgas un Norvēģijas (katrā pa 10), Īrijas (8), Polijas un Francijas (katrā pa 7), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa 6), Grieķijas, Lietuvas un Moldovas (katrā pa 4), Somijas, Dānijas un Čehijas (katrā pa 3), Šveices, Itālijas, Igaunijas, Baltkrievijas un ASV (katrā pa 2), Austrijas, Austrālijas, AAE, Horvātijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Krievijas, Laosas, Perū un Taivānas (katrā pa 1).

Atzīmes netika liktas; diktātu varēja rakstīt gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Visi pasākuma tiešsaistes dalībnieki decembrī saņems īpašu apliecinājumu par piedalīšanos VI pasaules diktātā latviešu valodā, savukārt labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no uzņēmuma „Jāņa Rozes grāmatnīca”.

Aptuveni 300 vārdu garo tekstu „Pasaka par vārdu tapšanu” īpaši šim nolūkam radīja dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēja aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – V – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.

Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, (spēkā stājās 2.decembrī)

Valdība 2.decembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, (spēkā stājās 2.decembrī), pieejami šeit.

Būtiskākie grozījumi:

1. pagarināts ārkārtējās situācijas termiņš līdz 2021.gada 11.janvārim;

2. pastiprināti pulcēšanās ierobežojumi, nosakot, ka  ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem (atbilstoši likumam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem“) var būt  ne vairāk kā 25 cilvēki līdzšinējo 50 vietā;

3. turpmāk tiek atļauta skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana, nodrošinot 5.3. apakšpunktā noteikto prasību izpildi, kas papildināta ar pienākumu pirms pakalpojuma sniegšanas aizpildīt anketu ar pakalpojuma saņēmēja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju;

4. aizliegt privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros, kā arī gadījumos, ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Bērēs ārtelpās un kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību  norises nodrošināšanu), bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, un tiek lietoti mutes un deguna aizsegi.

5. pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu, gadatirgu (tajā skaitā Ziemassvētku tirdziņu) darbību, izņemot grāmatu izsniegšanu līdzņemšanai bibliotēkās un muzeju darbību.

6. paredzēts, ka brīvdienās un svētku dienās darbojas tikai aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas) un veikali, kuros drīkst tirgot pārtikas preces, higiēnas preces un  degvielu;

7. paredzēts, ka turpmāk sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darba vietās varēs tikai nodrošināt ēdienu līdzņemšanai;

8. attiecībā uz reliģiskās darbības veikšanas vietām (ja netiek organizēts pasākums) tiek noteikts, ka vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;

9.  paredzētas šādas izmaiņas izglītības jomā:

  • pirmsskolas izglītības programmas apguves mācību procesa laikā un ārpus tā izglītības iestādē nodarbinātie lieto mutes un deguna aizsegus;
  •  no 2020.gada 7.decembra mācības klātienē notiek tikai 1.-.4. klasei, pie nosacījuma, ja vienam izglītojamam tiek nodrošināti ne mazāk kā 3 m2 no mācību norises telpas platības, izglītības iestādē nodarbinātie un no 2021.gada 4.janvāra izglītojamie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.
  • paredzētas izmaiņas attiecībā uz izglītības procesa norisi klātienē, nosakot, ka:

1) var īstenot klātienē individuālu profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti;

2) var īstenot klātienē individuālu augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti, un klīnisko praksi rezidentūrā;

3) pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, izņemot tādas praktiskās daļas individuālu apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti;

4) interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, bet klātienē iekštelpās – tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšamo instrumentu kolektīvu mēģinājumi.

10.  saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina:

  • ka saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās, tai skaitā tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārtelpās, atrodas ne vairāk kā 20 % no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra, ja saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platība ir mazāka par 25 m, tad atrasties var viens apmeklētājs;
  • pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā;

11. no 2020.gada 7.decembra sabiedriskā transporta pārvadātājam jāorganizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50 % no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasības;

12. paredz pienākumu sabiedriskajā transportā un publiskās iekštelpās (tajā skaitā darba vietās, izņemot profesionālus orķestrus un korus un izglītības apguves procesu, kas saistīts ar instrumenta spēles vai vokālās mākslas apgūšanu, un izņemot elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus un citos gadījumos, kad tiek nodrošināta tiešraides translācija vai audiovizuālo darbu sagatavošanā, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai), ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lieto mutes un deguna aizsegus. Prasība attiecas uz visā iekštelpām, tajā skaitā fizisku un juridisku personu īpašumā esošām telpām, izņemot dzīvesvietu.

VSAA informācija par slimības palīdzības pabalstu vienam vecākam

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka no 30. novembra ir iespēja pieteikties vienreizējam slimības palīdzības pabalstam bērna pieskatīšanai, ja ar Covid–19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt izglītības iestādi vai, ja mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti.

Likumdošanas jaunumi – Par maternitātes un slimības apdrošināšanu

2020.gada 28.novembrī spēkā stājās grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, grozījumi pieejami šeit.
 Ar grozījumiem ir ieviests vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par 14 kalendārajām dienām, kuru sociāli apdrošinātajai personai ir tiesības pieprasīt vienu reizi laikposmā no 2020.gada 2.decembra līdz 31.decembrim un vienu reizi laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam, pie šādiem nosacījumiem:

1) vienam no bērna vecākiem – ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, un ja bērns Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti;

2) vienai personai, kura ir atbalsta persona personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kurai pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu un kura ar Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.

Vienreizējo slimības palīdzības pabalstu izmaksās 60% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem.

Pabalstu neizmaksā, ja persona ir nodarbināta, veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai personai piešķirts slimības pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves atbalsts.

Lai saņemtu pabalstu, persona iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai iesniegumu un darba devēja apstiprinājumu, ka persona nevar strādāt attālināti, kā arī:

* saistībā ar bērna aprūpi – izglītības iestādes izziņu par bērna pirmskolas izglītības grupas vai iestādes atrašanos karantīnā vai mācība procesa organizēšanu attālināti (norādīt konkrētus datumus);

* saistībā ar pilngadīgas personas aprūpi – pašvaldības izziņu, ka personai ir piešķirts dienas aprūpes centra pakalpojums un pašvaldības vai dienas aprūpes centra izziņu, ka Covid-19 saistīto apstākļu dēļ dienas aprūpes centra pakalpojumi nav pieejami.

Pabalstu pieprasa ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad pirmskolas grupas vai izglītības iestāde slēgta vai uzsākts mācību process attālināti, vai dienas, kad dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumi nav pieejami.

Slimības palīdzības pabalstu finansē no valsts pamatbudžeta. No slimības palīdzības pabalsta neietur iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.